Ēdienkarte
Pastāvīgi meklē jaunas iespējas kā piesātināt dzīvi ar aizraujošiem piedzīvojumiem? Tad mums ir kas kopīgs! Mūsu komandas mērķis – radīt pieredzi, kas ļautu cilvēkiem kļūt laimīgākiem, liktu smaidīt un pavadīt laiku kopā ar sev mīļajiem, atklājot jaunu piedzīvojumu pasauli! Vakariņas tumsā tika ieviestas Latvijā 2012. gadā. Panākumi bija tik milzīgi, ka šo projektu ieviesa arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā. Mēs esam tik ilgi, kamēr redzam smaidu Jūsu sejās, kas attaino neaizmirstamos iespaidus, kas radušies baudot vakariņas tumsā!
Viena no visvairāk kārotajām aktivitātēm, beidzot tika piedzīvota. “Dine in the Dark” man vienmēr licies interesants un savā veidā neparasts pasākums, jo baudot maltīti Tu ne tikai nezini, kas Tev atrodas uz šķīvja, bet arī ko sagaidīt tālāk. Šo piedzīvojumu aizraujošu padara ne vien baudītais ēdiens, bet arī piedzīvotās emocijas, sarunas un smiekli par notiekošo! Iesaku izmēģināt šo aktivitāti ikvienam, kas vēlas baudīt garšīgas vakariņas un pozitīvas emocijas!
Līdz pat pasākuma dienai biju patīkami satraukta, jo neko tādu savā dzīvē vēl nebiju izmēģinājusi. Ierodoties restorānā un noejot pagrabstāvā, satraukums pieauga, jo telpa bija diezgan tumša un krāsas pieklusinātas, kas radīja vēlamo noskaņu vakariņām tumsā. Kad mūs pa vienam ieveda ēdamzālē un nosēdināja pie galdiem, sākumā jutos pavisam neomulīgi – iestājās neliela panika, šķita, ka reibst galva, ir karsti un it nemaz neesmu gatava šim piedzīvojumam. Tomēr, lēnām apjaušot, kas man sēž blakus un kur kas atrodas, parādoties sarunām, jokiem un smiekliem, nepatīkamās sajūtas pierima. Savādi, ka nepameta sajūta, ka atrodos vizuāli tieši tādā pašā telpā kā pirmīt, un liels bija mans pārsteigums pasākuma noslēgumā, kad tika ieslēgta gaisma. Sagaidot pirmo ēdienu, sapratu, ka ar visiem galda piederumiem darboties tumsā ir pārāk sarežģīti, tāpēc paliku vien pie dakšas un pirkstiem. Bez problēmām izdevās trāpīt ēdienu mutē, tomēr pāris tukšas dakšas gan gadījās, par ko nedaudz sakaunējos un cerēju, ka apkalpojošais personāls to neredzēja. Visi dalībnieki kopā skaļi minēja, kādi produkti ēdienā varētu būt, bet, tā kā neēdu konkrētus produktus, mans ēdiens nedaudz atšķīrās no pārējo, un līdz pat šim brīdim neesmu sapratusi, ko biju apēdusi. Kopumā visi trīs ēdieni bija ļoti gardi, interesanti, un pats svarīgākais – tādi, ka nav uzreiz saprotams, kas tiek apēsts, jo kurš gan neatpazītu tādas ikdienā pierastas garšas kā kartupelim vai cūkgaļas karbonādei. Arī porciju izmēri tumsā likās pavisam citādāki nekā patiesībā, un, ēdot lēnām un baudot izteiksmīgās garšas, sāta sajūta parādījās diezgan ātri. Kopumā pasākums bija interesants, pārsteidzošs un pozitīvām emocijām pārpildīts. Šāda dāvana, domāju, patiktu ikvienam, sevišķi cilvēkiem, kuriem jau viss ir, jo tieši emocijas un skaistas atmiņas ir tās, kas mūsu dzīvi padara piepildītu.
Restorānā "Da Roberta" viesojos ne pirmo reizi, tāpēc uz vakariņām tumsā jau gāju ar domu, ka jābūt labi. :) Jā, patiesi tā arī ir. Piedzīvojums sākas ar nokļūšanu mājīgā restorāna pagrabiņā, kur visi viesi tiek sagaidīti. Pamazītēm viesmīle ar nakts redzamības brillēm ved viesus nākamajā telpā (tumsā) un sēdina pie galdiņa. Tieši tur arī sākas īstais piedzīvojums - vakariņas tumsā. Garās runās neizplūstot - tas ir jāizmēģina pašam. Varu pastāstīt vien to, ka ēdiens bija burvīgs, pasmējāmies, izgaršojām un izbaudījām! Paldies, ļoti patika. :)